Pagājušajā nedēļā augsta amatpersona no Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) Vācijā aizstāvēja pretrunīgi vērtēto cauruļvadu Nord Stream 2, sakot, ka to nevajadzētu jaukt ar politiskiem un cilvēktiesību strīdiem ar Krieviju par Ukrainu.
SPD jaunais ģenerālsekretārs Kevins Kūnerts brīdināja, ka potenciāls Krievijas uzbrukums, lai arī tas ir nepieņemams, nedrīkst tikt izmantots iekšzemē, 'lai tādā veidā apglabātu projektus, kas vienmēr ir bijuši kā dadzis acīs'.
Tas liek domāt, ka pat tad, ja Krievija iebruktu Ukrainā, Vācija nevēlētos noteikt sankcijas pret cauruļvadu Nord Stream 2.
SDP līderis Kevins Kūnerts ierosināja, ka Vācija nedrīkst noteikt sankcijas Krievijai pat tad, ja tā iebruks Ukrainā (Attēls: Florians Gaertners/Photothek caur Getty Images)
Vācija vakar atkārtoja šo nostāju, kad aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta sacīja: 'Mums nevajadzētu ievilkt [Nord Stream 2] šajā konfliktā.
'Mums ir jāatrisina šis konflikts, un mums tas ir jāatrisina sarunās — tāda ir iespēja, kas mums šobrīd ir, un mums tā ir jāizmanto, nevis jāvelk saite uz projektiem, kuriem nav nekāda sakara ar šo konfliktu.'
Baidenam šie paziņojumi sagādā galvassāpes, kad viņš cīnās ar republikāņu senatoriem ASV, kuri pieprasa sankcijas pret Nord Stream 2 cauruļvadu.
ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šermane sacīja, ka vēlas, lai Vācija ieņemtu stingrāku nostāju pret Krieviju.
Viņa vēlējās, lai Vācijas politiķi teiktu kaut ko līdzīgu: 'No mūsu perspektīvas ir ļoti grūti redzēt, ka gāze plūst pa cauruļvadu vai sāks darboties, ja Krievija atjaunos agresiju pret Ukrainu.'
Vācija ir turpinājusi aizstāvēt Nord Stream 2 cauruļvada attīstību, un Vācijas kanclers Olafs Šolcs to raksturoja kā apolitisku projektu, sakot: 'Attiecībā uz Nord Stream 2 tas ir privātā sektora projekts.'
Vācija ir kritizēta par tās lielo atkarību no importētā Krievijas fosilā kurināmā, ko daži analītiķi uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins izmanto, lai ietekmētu valsts lēmumus attiecībās ar Ukrainu.
Nord Stream 2 ir Krievijas cauruļvads, kas pašlaik tiek būvēts, un Vācija un Kremlis ir iesaistīti sarunās.
Ja Vācija apgaismotu 10 miljardus eiro (8,4 miljardus mārciņu) vērto cauruļvadu, tas no Krievijas piegādātu divreiz vairāk gāzes, līdz pat 110 miljardiem kubikmetru (BCM).
Vācijai un Briselei joprojām ir jāiesniedz galīgais sertifikāts, lai tās varētu darboties, un nesenās pretrunas ir padarījušas tās nākotni neskaidru.
Pret Nord Stream 2 iebilst Vašingtona un jo īpaši vairākas Austrumeiropas valstis, apgalvojot, ka cauruļvads padarīs ES vēl vairāk atkarīgu no Krievijas gāzes, kas jau nodrošina 35 procentus no bloka gāzes vajadzībām.