ES haoss! Makrons un Šolcs sašutuši par ES enerģētikas plāniem: “Riski un dārgi”

Lai gan ir centusies panākt kodolenerģijas iekļaušanu ilgtspējīgas finanšu taksonomijā, pašlaik notiek pilnīga enerģijas avota pārtraukšana valstī. ES taksonomija ir paredzēta, lai uzņēmumiem un darbībām piešķirtu zaļo žetonu vai to nepieļautu, lai 'palīdzētu novirzīt ieguldījumus tur, kur tie visvairāk nepieciešami'. Tas ir daļa no bloka mērķa novirzīt finansējumu enerģijas avotiem ar zemu vai nulles oglekļa pēdu.



Taču tas ir izraisījis dusmas, jo Vācija neuzskata kodolenerģiju par tīras enerģijas veidu.

Makrons vēlas, lai gāze un kodolenerģija tiktu apzīmēta kā 'pārejas' avots taksonomijā, jo viņš apgalvo, ka tie ir nepieciešami pārejai uz tīru enerģiju.

Viņš saka, ka tas ir tāpēc, ka atjaunojamie enerģijas avoti ir 'pastāvīgi un līdz ar to nav pilnībā aizstājami pat ar mūsu starpsavienojumiem [Eiropā] neregulāriem elektroenerģijas ražošanas avotiem', piemēram, gāzei vai kodolenerģijai.

Un šie zvani nav īpaši pārsteidzoši, ņemot vērā, ka 70 procentus no Francijas elektroenerģijas saražo kodolenerģija.



Makrons ir norādījis uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ekspertu spriedumu, lai pamatotu savus aicinājumus.

Makrons un Školcs

Makrons un Šolcs ir nikns enerģijas pārrāvums (Attēls: Getty)

Emanuels Makrons

Emanuels Makrons aicina kodolenerģiju iekļaut ES taksonomijā (Attēls: Getty )

Viņi apgalvo, ka 'kodolenerģija ir viens no risinājumiem mūsu ekonomiku dekarbonizēšanai'.



Un šķiet, ka tas pārliecināja Briseli, jo ES Komisija izstrādāja priekšlikuma projektu, kas tika izplatīts 31. decembrī, lai tas stātos spēkā.

Ievērojot apspriežu periodu līdz piektdienai (21. janvārim), tā deva ES dalībvalstīm un citām tikai trīs nedēļas laika, lai analizētu priekšlikumu un sniegtu savus komentārus.

Vācija stingri iebilst pret kodolenerģijas plāniem un jau vairāk nekā divus gadu desmitus ir pakāpeniski atteikusies no kodolenerģijas.

Tā arī plāno gada beigās slēgt trīs atlikušās rūpnīcas.



Olafs Šolcs

Olafa Šolca valdība iebilst pret ES priekšlikumu (Attēls: Getty )

Taču ne jau Berlīne šo priekšlikumu neatbalsta.

Eiropas Komisijas padomdevēja institūcija ES ilgtspējīgu finanšu platforma ir sašķēlusi priekšlikumu.

Atzinuma rakstā tā apgalvoja, ka kodolenerģija nav pilnīgi tīrs enerģijas avots un ka fosilā gāze ir 'tālu no zaļas'.

Saskaņā ar ES priekšlikuma projektu ar gāzi darbināmām elektrostacijām tiktu piešķirts 'pārejas' investīciju marķējums, ja tās atbilstu noteiktiem kritērijiem.

Tas ir, ja tie izmanto 'vismaz 30 procentus atjaunojamo vai zema oglekļa satura gāzu no 2026. gada 1. janvāra un vismaz 55 procentus no atjaunojamiem vai zema oglekļa satura gāzēm no 2030. gada 1. janvāra'.

Atomelektrostacija

Vācija apgalvoja, ka kodolenerģija nav tīrs enerģijas avots (Attēls: Getty)

Un no 2036. gada 1. janvāra Komisija paziņoja, ka visām ar gāzi darbināmām elektrostacijām būs “jāpārslēdzas uz atjaunojamām gāzēm vai zema oglekļa satura gāzēm”, lai tās varētu pretendēt uz ES zaļo investīciju zīmi.

Taču saskaņā ar ES noteikumiem nevienu tehnoloģiju nevar uzskatīt par videi nekaitīgu, ja tā rada “būtisku kaitējumu” kādam no taksonomijas sešiem vides mērķiem.

Tie ir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, ūdens aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība.

Vācija ir sacēlusi traci par šiem priekšlikumiem, vēstulē, kas nosūtīta Briselei, nosaucot tos par 'riskantiem un dārgiem'.

Vicekanclers Roberts Habeks kopīgā paziņojumā ar vides ministri Steffi Lemke sacīja: “Kā federālā valdība mēs vēlreiz esam skaidri pauduši savu noraidījumu kodolenerģijas iekļaušanai. Tas ir riskanti un dārgi.

Vācija arī apgalvojusi, ka kodolenerģijas jomā trūkst drošības prasību.

Roberts Habeks

Roberts Habeks nosūtīja vēstuli uz Briseli, nosodot priekšlikumu (Attēls: Getty)

Un tā apgalvoja, ka ilgstošā jaunu reaktoru celtniecība “nesniedz īstermiņa iespēju” pakāpeniski atteikties no tādu enerģijas avotu izmantošanas, kas rada daudz oglekļa, piemēram, ogles.

Bet, lai gan tā ir aplējusi ar aukstu ūdeni kodolplāniem, Vācija nešķiet tik ļoti pret gāzes iekļaušanu.

Briselei nosūtītajā vēstulē teikts, ka gāze, ko izmanto “īpaši modernās un efektīvās gāzes spēkstacijās, veido tiltu ierobežotam pārejas periodam”.

Taču Vācijas valdība minēja, ka taksonomijas priekšlikumā paredzētie degvielas pārejas mērķi uz zema oglekļa satura un atjaunojamām gāzēm nav reāli.

Un Makrona kungs šodien dodas uz Berlīni, lai tiktos ar Šolcu.

Lai gan līderu sanāksmē galvenā uzmanība tiks pievērsta Krievijas pieaugošajam spiedienam uz Ukrainu, enerģētikas plāni, bez šaubām, būs arī sarunu temats.